Komposts

 

Kā iegādāties kompostu?

 

Lai iegādātos kompostu ir nepieciešams sazināties vienā no jums ērtākiem veidiem:

  • elektroniski uz e-pasta adresi This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.,
  • zvanot uz telefonu 63423417
  • vai sazinoties ar notekūdens attīrīšanas iekārtu operatoru pa telefonu 26128384.

Maksa par kompostu tiek precizēta pēc sniegtā pakalpojuma apjoma. Kompostu ir iespējams saņemt pēc priekšapmaksas veikšanas, izvedot to ar savu transportu.

Komposta iegādes adrese: SIA “Liepājas ūdens” notekūdens attīrīšanas iekārtas Lībiešu ielā 33, Liepāja.

 

Kas ir komposts?

 

Komposts pēc struktūras ir augsnes humusam līdzīgs bioloģiski aktīvs materiāls, tā ir irdena, barojoša augsnes trūdviela, ko tālāk var izmantot augsnes kvalitātes uzlabošanai.

Pēc ķīmisko elementu satura notekūdeņu dūņu kompostā ir apmēram 30% oglekļa, 25% skābekļa, 5% ūdeņraža, 1,5-3% slāpekļa, 1-2% fosfora, 1% sēra, un 0,2-0,4% kālija.

Uzglabājot gatavu kompostu, tā īpašības nemainās, tas ir pH neitrāls un tam nav nepatīkamas smakas.

Notekūdeņu dūņas ir koloidālas nogulsnes, kas rodas apstrādājot notekūdeņus ar bioloģiskām apstrādes metodēm. Notekūdeņu dūņas ir notekūdeņu attīrīšanas blakusprodukts. Sekojoši dūņu daudzums un kvalitāte ir vistiešākā mērā atkarīgi no apstrādei pakļauto notekūdeņu daudzuma un piesārņojuma. Liepājas NAI veidojas otrējās dūņas notekūdeņu bioloģiskās apstrādes rezultātā, kas seko pirmējai attīrīšanai.

 

Kā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas pārtop kompostā?

Kompostēšana ir dabiska visa veida organisko savienojumu sadalīšana aerobā vidē, ko veic dažādas baktērijas, aļģes, sēnes, tārpi un citas organismu grupas.

Svaigas vai uzglabātas notekūdens attīrīšanas procesa dūņas tiek sajauktas ar pildmateriālu (kūdru, skaidām, šķeldu, salmiem, atsijas, u.c.), kā rezultātā uzlabojas dūņu struktūra un tiek nodrošināta pietiekama skābekļa piekļuve. Kompostu gatavo speciāli izbūvētā dūņu laukā, nodrošinot drenāžas ūdeņu savākšanu un aizvadīšanu atpakaļ procesā. Kompostēšanas procesā izveido dūņu un pildvielas maisījuma stirpas, kuru platums pie pamatnes ir 3,4m, bet augstums apmēram 1,5m. Stirpu materiālu periodiski pārmaisa, lai nodrošinātu pietiekamu skābekļa saturu, kā arī regulētu temperatūru un mitrumu stirpās. Komposta masai procesā sasniedzot 60-700C par vairākām kārtām samazinās Coli baktēriju skaits, iet bojā salmonelozes izraisītāji un citi patogēnie mikroorganismi. Dūņu komposta nogatavošanās laiks 2-3 mēneši, atkarībā no izejvielu īpašībām un apmaisīšanas biežuma. Pēc tam temperatūra komposta masā krītas un aktīvs organisko vielu oksidācijas process vairs nenotiek.

 

Kāda ir komposta kvalitāte?

 

Komposta kvalitāti nosaka katrai komposta sērijai (ne lielākai kā 1000 tonnu). Akreditētā laboratorijā tiek veiktas smago metālu un agroķīmiskās analīzes un veidota “Dūņu apliecība”, kas ietver informāciju par dūņu - komposta gatavošanas laiku, apjomu, izmantoto pildmateriālu, analīžu rezultātus, noteikto dūņu komposta klasi un uzglabāšanas vietu.

Liepājas notekūdens attīrīšanas iekārtās saražotās dūņas pēc smago metālu satura atbilst 1. un 2.klasei, un tas nozīmē, ka tās ir iespējams izmantot lauksaimniecībā un apzaļumošanā.

 

Kur kompostu var izmantot?

 

Komposts ir vērtīgs līdzeklis ikvienam dārzniekam vai lauksaimniekam. Komposts bagātina augsni ar fosforu, slāpekli un citiem mikroelementiem, uzlabo augsnes sastāvu un struktūru, kā arī aizkavē vēja eroziju. Īpaši vērtīgs tas ir apvidos, kur augsnei ir zems organisko vielu saturs, mazauglīgu smiltāju un kāpu apmežošanā, kā arī lauksaimniecībā neizmantojamo un nederīgo platību apmežošanai. Veicina augu augšanu un attīstību, uzlabo augsnes fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības!

 

Lauksaimniecībā

Dūņas pēc ķīmiskā sastāva ir vērtīgs mēslošanas līdzeklis. Tās ir bagātas ar augu barības vielām. Salīdzinot ar kūtsmēsliem, tajās ir 4-5 reizes vairāk fosfora un 1,5-3 reizes vairāk slāpekļa. Vienā tonnā dabiski mitru dūņu (sausnas saturs vidēji 25 līdz 35%) ir tāds fosfora un slāpekļa daudzums, kas atbilst 0,7 centneriem superfosfāta un gandrīz 0,5 centneriem amonija salpetra. Bez tam, dūņas satur ievērojamu daudzumu organiskās vielas, kalciju, magniju, sēru un citus augiem nepieciešamos barības vielu mikroelementus, kā arī zināmu daudzumu smago metālu – cinku, varu, niķeli, svinu, mangānu u.c. Mazās koncentrācijās tie ir augiem nepieciešami kā mikroelementi. Liepājas NAI saražotās dūņas un dūņu komposts pēc smago metālu satura atbilst 1. un 2. klasei, tās nozīmē, ka tās droši var izmantot lauksaimniecībā. Notekūdeņu dūņas pēc izkliedēšanas uz lauka ir jāiestrādā augsnē triju dienu laikā.

 

Mežsaimniecība

Kompostu var plaši pielietot arī mežsaimniecībā, apmežojot mazauglīgos, trūdvielām nabagos smiltājus, degumus un lauksaimniecībā nederīgās un neizmantojamās zemes. Iepriekšēja augsnes izpēte nav nepieciešama, bet jāievēro iestrādes limiti. Komposts pielietojams arī stādu audzētavās un meža kokaudzētavās, kur ar tā palīdzību iespējams krietni uzlabot augsnes sastāvu, ievērojami palielinās kociņa ieaugšanās un tam ir lielāks ikgadējais augstuma pieaugums.

 

Apzaļumošanā

Ļoti labus rezultātus dod komposta pielietošana apzaļumošanā, daudzgadīgu zālienu, koku, krūmu un puķu stādījumu ierīkošanā. Uzlabojas augsnes struktūra, dūņas veicina mitruma saglabāšanos augsnē. Pateicoties optimālajai biogēnu koncentrācijai iesētais zālājs attīstās straujāk. Tāpat komposts ir neaizvietojams materiāls degradēto platību, izgāztuvju, rekultivēšanā un piesārņotu augšņu atveseļošanā. Pateicoties bioloģisko procesu aktivizācijai, tas veicina arī naftas produktu sadalīšanos.

Perspektīva komposta pielietojuma nozare ir speciālo energokultūru ražošana. Piemēram, Zviedrijā kurināmās koksnes audzēšana kārklu plantācijās notiek rūpnieciskā līmenī, kur lielākā daļa no kārklu plantācijām saimnieciski ir cieši saistītas ar ūdens saimniecības uzņēmumiem, kuri tām piegādā mēslojumu.