Ir jautājumi - būs atbildes! 

Publicēts: 2017. gada 12. janvārī

 

Par notekūdeņu attīrīšanu

Kā notiek notekūdeņu attīrīšana un kur tie nonāk pēc tam? 

Pamatā Liepājas NAI attīrīšanas procesu var sadalīt 2 daļās: mehāniskā un bioloģiskā attīrīšana.

Mehāniskā attīrīšana ietver:

    * priekšaerācijas bloku ar ieplūdes kameru, šajā posmā tiek samazināta sērūdeņraža savienojumu slodze uz iekārtām;

    * smalkās restes;                              

    * aerējamus smilšu ķērājus ar paralēlu tauku un naftas produktu atdalīšanu.

Galveno daļu veido bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana, ko veic ar aktīvo dūņu metodi. To veido 3 zonas:

   * anaerobā zona (fosfora attīrīšanai),

   * anoksā zona (nitrātu slāpekļa reducēšanai par N2 gāzi),

   * aerobā zona ar gaisa padevi (bioloģiskā piesārņojuma noārdīšanai, amonjaka oksidēšanai nitrātos un nitrītos)

Pēc bioloģiskās daļas attīrītā notekūdeņu plūsma nonāk otrējos nostādinātājos, kur aktīvās dūņas tiek atdalītas (izsēžas) un atgrieztas procesā, bet notekūdens pa 1,3 km garu izvadcauruli nonāk Baltijas jūrā.

Kā pārbauda to, vai notekūdeņi ir pietiekoši attīrīti?

Notekūdeņu kontroli reglamentē LR likumdošana, Ministru Kabineta Noteikumi atkarībā no NAI lieluma, notekūdeņu plūsmas daudzuma, IE.

NAI ieplūstošo un izplūstošo notekūdeņu kvalitāte, kā arī attīrīšanas procesa efektivitāte, tiek kontrolēta 1 reizi nedēļā. Notekūdeņu paraugi tiek savākti 24 h periodā ar speciāliem paraugu ņēmējiem atkarībā no notekūdeņu plūsmas. Notekūdeņu paraugi tiek analizēti pēc 10 parametriem: Suspendētās vielas, BSP-5, ĶSP, H2S sav., Amonija saturs, Nitrāti, Fosfāti, Kopējais slāpeklis un fosfors, Naftas produkti.

Reizi mēnesī tiek analizēti paraugi Smago metālu piesārņojuma noteikšanai.                                                           

Kur to pārbauda?

Analīzes tiek veiktas SIA “Liepājas ūdens” Centrālajā Testēšanas laboratorijā, kurai ir piešķirts Latvijas Akreditācijas Biroja akreditācijas sertifikāts.

Kādas vielas ir videi visnedraudzīgākās – ko nevajadzētu noskalot podā?

Nevajadzētu pārspīlēti lietot baktericīdos, fenolu, agresīvas organiskās skābes un sārmus saturošus līdzekļus u.c. Ja līdzekļis „sola” iznīcināt visa veida baktērijas jūsu vannas istabā, tad tas droši vien vēl daļēji darbosies nonācis līdz attīrīšanas ierīcēm un iespaidos aktīvo dūņu procesu… Nevajadzētu kanalizācijā izmest neizlietotas zāles, īpaši antibiotikas, bet nodot tās atpakaļ aptiekās. Tā ir problēma, par kuru aizvien biežāk izskan satraucošu pētījumu rezultāti Eiropā.

 


Attīrīšanas procesa kontrole NAI notiek regulāri, ne tikai reizi nedēļā paraugu komplekts, kas tiek nosūtīts analīzēm uz CTL. Katru dienu vietējā laboratorijā tiek veiktas aktīvo dūņu kontroles analīzes. Kā arī 24 h „on-line” režīmā darbojas amonija un skābekļa zondes aerotenkos, kas dod iespēju operatīvi novērtēt un regulēt attīrīšanas procesu.

 

Uz jautājumiem atbildēja NAI ķīmiķe-tehnoloģe Gunta Šneidere.