Kopš 2010. gada SIA “Liepājas ūdens” ievēro Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas norādījumus par Industriālā pieminekļa “Liepājas Karostas ūdenstornis” izmantošanu un saglabāšanu.
1890.
Uz Pērkones kroņa muižas zemes sāk veidot atsevišķu militāru pilsētu, kuru vēlāk nosauc par Kara ostu. Ūdenstornis atrodas pie vēsturiskās ielas, kuru no 1894. līdz 20. gadsimta divdesmitiem gadiem sauca par Baseina šoseju (Бассейная шоссе, Бассейная поперечная линия), vēlāk līdz 1936. gadam - Baložu šoseja un Baložu līnija, sakarā ar tuvumā esošo cietokšņa pasta baložu staciju. 1936. gadā ielu pārsauc Latvijas Armijas kara ministra Ģenerāļa Jāņa Baloža vārdā. No 1955. gada 8. aprīļa iela nosaukta Jāņa Fabriciusa vārdā. 20.gadsimta beigās pārsaukta par Ģenerāļa Baloža ielu.
līdz 1920.
Tornis pieder Krievijas Kara ministrijai, no 1925. līdz 1940. gada 21. jūlijam Latvijas Republikas Kara ministrijai, bet pēc Otrā pasaules kara PSRS Aizsardzības ministrijai. Pēc Padomju armijas aiziešanas, ūdenstornis tiek nodots SIA “Liepājas Ūdens” bilancē. Precīzs ūdenstorņa celtniecības laiks nav zināms. Rakstītajos avotos tiek minēts laiks no 1903. līdz 1905. gadam. Pagaidām vienīgais zināmais avots ir Kronštatē iznākošās Baltijas flotes avīzes „Kotļin” 1907. gada Nr. 173., 1. augusta raksts „В двух словах о поръту Александра III”, kur tiek pārmesta tautas naudas izšķērdēšana, ceļot tik lielisku un dārgu ūdenstorni. Projekta autors nav zināms, taču literatūrā tiek minēts Sankt-Pēterburgas arhitekts Stefans Gaļenzovskis (1863. - pēc 1921. gada).
20. gs. 60-tie
Notiek liela pārbūve - nomainīts ūdens rezervuārs, uzbetonēti jauni 4.stāva pārsegumi, mašīnmājai piebūvētas divas piebūves, mainīts 1.stāva plānojums, nomainītas iekārtas, remontēti un daļēji nomainīti logi, ar stikla blokiem aizbūvētas ūdenstorņa logu ailas.
2003.
SIA “Liepājas ūdens” veic remontdarbus, lai novērstu konstrukciju bojāšanos no nelabvēlīgas klimatiskās iedarbības. Tiek veikts ūdenstorņa jumta konstrukcijas un skārda seguma remonts, to nomainot pret mīksto bituma-ruberoīda segumu. Jumta karnīžu dekoratīvie tornīši un ailes iesegtas ar cinkotu skārdu. Atjauno pirmā stāva torņa un mašīnu zāles - darbnīcas sešas logu vērtnes no koka, vēsturiskajā dalījumā un stiklojumā, pat ar raksturīgajiem kaplodziņiem. Veic teritorijas labiekārtošanu, stāda puķes un ierīko zālāju.
Kontakti
Diennakts tel. 634 36000