Maksai par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāmainās

SIA “Liepājas ūdens”, tāpat kā citiem pakalpojumu sniedzējiem, pamata ienākumi veidojas no abonentu maksas par pakalpojuma saņemšanu saskaņā ar spēkā esošiem tarifiem.

Uzņēmums ir sagatavojis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai un apstiprināšanai jaunu tarifu projektu. Iemesli, kādēļ uzņēmumam tas bija jādara, ir dažādi, galvenokārt tas ir saistīts ar ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifos iekļaujamo izmaksu izmaiņām, kuras ir ietekmējis degvielas, materiālu un pakalpojumu cenu palielinājums, kredīta procentu maksājumu pieaugums, kā arī pieaugušas personāla izmaksas. Pēdējos trīs gadus vērojama arī ūdensapgādes pakalpojumu apjoma samazināšanās tendence - sniegto pakalpojumu apjoms iedzīvotājiem samazinājis par 7,7%.

Lai nodrošinātu arvien labākus ūdenssaimniecības sniegtos pakalpojumus, uzņēmums pēdējo gadu laikā attīstībā ir ieguldījis daudz līdzekļu. Pagājušajā gadā vien tika pabeigti divi nozīmīgi investīciju projekti - “Pašpatēriņa saules elektrostaciju iegāde ar uzstādīšanu ūdenssaimniecības objektos Liepājā” un Investīciju projekts ‘’Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 6. kārta’’. Pēc saules elektrostaciju uzstādīšanas mūsu objektos, jau ir jūtams rezultāts - saražotā enerģija tiek izmantota pašpatēriņa vajadzībām notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģisko procesu nodrošināšanā un ūdensapgādes sūkņu stacijas darbībai. Attiecīgi ir samazinājies elektroenerģijas patēriņš no centralizētās elektroapgādes sistēmas, tomēr šo saules elektrostaciju atļautā jauda sedz tikai daļu no vajadzīgā patēriņa.

Investīciju plānā 2024. gadā paredzēts ieguldīt uzņēmuma līdzekļus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu sakārtošanā, piemēram, Ezerlīču, Barona, Zemeņu, Upeņu un citās ielās.

Jāmin arī jaunu Eiropas Savienības regulu ieviešana ūdenssaimniecībās. Tas nozīmē, ka ūdenssaimniecībām jāiegulda vairāk līdzekļu gan savā attīstībā, gan, lai izpildītu Regulas prasības. Piemēram, centrālai testēšanas laboratorijai (CTL) dzeramā ūdens audita monitorings abonentiem piegādātajā dzeramajā ūdenī jāveic pašiem. Iepriekš tas bija valsts pārziņā. Tas nozīmē, ka CTL papildus trīs reizes gadā analizē dzeramā ūdens paraugus pēc 40 rādītājiem. Dažas no šīm pieprasītajām analīzēm Latvijā nevar veikt (nonilfenolam, pesticīdiem MCPA un bentazonam), tāpēc paraugi tiek sūtīti uz valstīm, kur to veic, piemēram uz Čehiju. Tas stipri sadārdzina visu šo procesu. Šāda kārtība tiek pielietota jau no 2024. gada 1. janvāra.

Visi šie iepriekš minētie apstākļi arī bija noteicošie jauna tarifu projekta iesniegšanai SPRK.