Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pieredzes semināri

Publicēts: 2021.gada 1.decembrī

 

Kā daudzi liepājnieki jau zina, SIA “Liepājas ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI) jau kopš 2006. gada, sajaucot notekūdeņu dūņas ar dažādiem pildmateriāliem, tiek veidots komposts.

Komposts ir pilnvērtīgs mēslojums un ir izmantojams augsnes bagātināšanai – lauksaimniecībā, arī apzaļumošanā. Tas bagātina augsni ar fosforu, slāpekli un citiem mikroelementiem un uzlabo augsnes sastāvu. Komposta priekšrocības ir tādas, ka tas ir jau gatavs lietošanai, un tam vairs nav vajadzīgas nekādas piedevas.

 

Tomēr citviet Latvijā situācija ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu nav tik laba, kā Liepājā. Biedrība Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (LŪKA) jau kopš 2020.gada marta ir ļoti aktīvi strādājusi pie notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas problēmu risinājumiem (Projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” LIFE18 IPE /LV/000014 (LIFE GOODWATER IP) (https://goodwater.lv/).

Šobrīd biedrība, piesaistot gan Latvijas, gan starptautiskos ekspertus, ir izstrādājusi nacionāla mēroga risinājumu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija Latvijā”, kas tiks nodota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tās tālākas virzības uz nacionāla mēroga plānošanas dokumenta statusa iegūšanu.

26. un 30. novembrī biedrība organizēja seminārus ar plašu dalībnieku loku, lai iepazīstinātu nozari, atbildīgās institūcijas, pašvaldības un sabiedrību ar piedāvātajiem risinājumiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas organizēšanai. Minētajā Stratēģijā, lauksaimniecības sektors ir iezīmēts kā būtiskākais pārstrādātu notekūdeņu dūņu, komposta vai citu pārstrādes beigu materiālu izmantošanas virziens, izmantojot materiālus augsnes bagātināšanā.

Semināros SIA “Liepājas ūdens” iepazīstināja gan savus Latvijas kolēģus, gan pašvaldības atbildīgās amatpersonas un Lauksaimniecības nozares pārstāvjus ar mūsu pieredzi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. Varam droši teikt, ka Latvijā esam teju vienīgie, kas tik veiksmīgi risina šos jautājumus.

Savā prezentācijā NAI tehnoloģe-ķīmiķe Gunta Šneidere klausītājus iepazīstināja ar dūņu apstrādes procesu, tehnoloģiskajām iekārtām, kas to veic, stāstīja par komposta tapšanu, procesu kontroli un pašu kompostēšanas ciklu. Tāpat dalījāmies pieredzē par izmaksām, komposta realizāciju, un tā kvalitāti.