Dzersim ūdeni no krāna! Uzzini atbildes un izvēlies!

Publicēts 2018. gada 12.decembrī

 

SIA “Liepājas ūdens” nodrošina centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus Liepājā un diendienā rūpējas par to, lai ikvienā mājā dzeramais ūdens vienmēr būtu tīrs, svaigs un drošs dzeršanai. Vien pagriežot krānu, dzeramais ūdens jau tek! Tomēr ikdienā strādājot un satiekoties ar dzeramā ūdens patērētājiem, saprotam, ka vēl arvien ir daudz un dažādu jautājumu par dzeramo ūdeni, tā kvalitāti un lietošanas paradumiem.

Normatīvo aktu izpratnē dzeramais ūdens ir virszemes un pazemes ūdens, kurš neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā.

Salīdzinot ar daudzām pasaules valstīm, Latvijā dzīvojošie ir priviliģētā situācijā, jo šeit iedzīvotājiem pieejams kvalitatīvs un prasībām atbilstošs dzeramais ūdens tieši no krāna. Liepājas iedzīvotāji var justies īpaši lutināti, jo pilsēta tiek apgādāta ar dzeramo ūdeni, kas iegūts no dziļurbumiem, kuros tas nonācis vairāku gadsimtu vai pat tūkstošgadu laikā. Filtrējoties caur dažādiem grunts slāņiem un dabiskā veidā attīroties no piemaisījumiem un kaitīgām vielām, tas ir bagātinājies ar vērtīgām minerālvielām.

Daļā sabiedrības vēl joprojām valda skepse par dzeramā ūdens kvalitāti, kas mājsaimniecībām tiek piegādāts centralizēti. Tā vietā, lai krūzītē dzeršanai ielietu krāna ūdeni, priekšroka tiek dota veikalā nopērkamajam fasētajam dzeramajam ūdenim. Tomēr vairumā gadījumu starp krāna ūdeni un dzeramo ūdeni no pudeles nav nekādas atšķirības, jo ūdens piegādātajiem abos gadījumos ir saistošas vienas un tās pašas ūdens kvalitātes un nekaitīguma prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

 

No kurienes es saņemu dzeramo ūdeni savā mājā vai dzīvoklī, un vai tas ir piemērots dzeršanai no krāna?

Dzeramo ūdeni, ar kuru tiek apgādāta Liepājas pilsēta, iegūst no diviem artēziskajiem ūdens ieguves rajoniem - ūdensgūtnēm Otaņķos un Aisterē. Kopumā tiek izmantoti 24 artēziskie urbumi dziļumā no 60 līdz 429 metriem. Pirms padeves pilsētas centralizētā ūdensapgādes sistēmā, dzeramais ūdens tiek attīrīts bioloģiskās atdzelžošanas iekārtās, izmantojot gaisu un dabisku materiālu – speciāli granulētu smilti. Ūdens galvenokārt tiek attīrīts no dzelzs daļiņām, kas to mēdz iekrāsot nepatīkami brūnganu un piešķir metāla piegaršu. Ūdens attīrīšanas procesā netiek izmantoti ķīmiski reaģenti vai vielas. Līdz ar to ūdenī esošās minerālvielas un sāļi, kas ir tik nepieciešami cilvēka veselībai, ir dabīgas izcelsmes. Tiek saglabātas arī ūdens dabīgās garšas īpašības.

Pēc dzeramā ūdens sagatavošanas tas pa cauruļvadiem, kuru kopgarums Liepājas pilsētā sasniedz 216 km, tiek padots patērētājiem. Pilsētai padotais dzeramā ūdens apjoms diennaktī vidēji ir 9 000 m3 un gadā tas ir aptuveni 3,2 miljoni m3.

 

Kā varu zināt, ka ūdens, ko dzeru un lietoju pārtikā ir tīrs?

Pirmkārt, jāatceras, ka tīrs ūdens nenozīmē, ka tas ir pilnībā sterils. Ja ūdens ir pilnībā attīrīts un nesatur tajā izšķīdušos sāļus vai mikroorganismus, tad šādu ūdeni sauc par destilētu ūdeni. Destilēta ūdens lietošana ikdienas uzturā var kaitēt cilvēka veselībai, jo destilēts ūdens izskalo no organisma esošos sāļus. Dzeramais ūdens, ko būtu ieteicams lietot uzturā un ko nodrošina centralizētā ūdensapgādes sistēma, satur dažādus mikroelementus un makroelementus, piemēram, Mg, Ca, K, Na, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu. Ja ūdens no centralizētās ūdensapgādes sistēmas tavā mājoklī ir dzidrs, ar patīkamu atsvaidzinošu garšu, bez specifiskas krāsas un smaržas, tad vari būt pārliecināts, ka ūdens ir tīrs, drošs un piemērots dzeršanai.

 

Ko es iegūstu dzerot ūdeni no krāna?

Pirmkārt, veldzi - cilvēka organismam dienā nepieciešami aptuveni 2 litri ūdens. Otrkārt – finansiālu ieguvumu. Cilvēks gada laikā izdzer līdz kubikmetram ūdens – pudeļu ūdens šādā apjomā izmaksātu ap 300 eiro gadā, bet krāna ūdens Liepājā vien 0,74 eiro ar PVN. Treškārt – tu esi draudzīgs dabai. Nelietojot fasētu dzeramo ūdeni, samazinās plastmasas atkritumu daudzums līdz pat 50 kg gadā no viena cilvēka un arī ražošanai patērētā ūdens daudzums, jo vienas plastmasas pudeles ražošanas procesā tiek patērēts vismaz 3 reizes vairāk ūdens, nekā tajā tiek iepildīts.

 

Kur un kā var pārbaudīt dzeramā ūdens kvalitāti?

Dzeramā ūdens kvalitāti var pārbaudīt akreditētās laboratorijās, tajā skaitā SIA “Liepājas ūdens” Centrālā testēšanas laboratorijā Ventas ielā 11/17. Laboratorija kopš 1998. gada ir akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā LATAK un kopš 2009. gada arī pēc starptautiskā standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2005. Tas nozīmē, kā laboratorijas testēšanas metožu piemērotība, rezultātu ticamība, personāla kvalifikācija un dokumentu aprite atbilst augstām starptautisko standartu prasībām.

 

Cik bieži tiek veiktas centralizētās ūdensapgādes dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudes? Kādas ir vielas, kas tiek pārbaudītas?

SIA “Liepājas ūdens” laboratorija dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudes centralizētājā ūdensapgādes sistēmā veic regulāri saskaņā ar dzeramā ūdens monitoringa programmu, kura katru gadu tiek izstrādāta un saskaņota Veselības inspekcijā. Kopumā dzeramā ūdens kvalitāte tiek noteikta pēc 41 parametra.

Dzeramā ūdens kvalitāti pārbauda visā garajā ūdensapgādes ceļā, ņemot dzeramā ūdens paraugus no dziļurbumiem, pēc atdzelžošanas un pirms padeves pilsētas ūdensapgādes tīklā, kā arī no brīvkrāniem un no ūdens krāna ēkās dažādās pilsētas vietās. Dzeramā ūdens kvalitātes kontrole notiek ievērojot Ministru kabineta noteikumus Nr.671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Papildus uzraudzību veic arī Veselības inspekcija, realizējot dzeramā ūdens kvalitātes auditmonitoringu. Pārbaudīti tiek mikrobioloģiskie rādītāji, tādi kā Eschericha coli, koliformu skaits u.c., kā arī ķīmiskās vielas, piemēram, Fe, Mn, SO4 u.c.

Tiem Liepājas pilsētas iedzīvotājiem, kuri dzeramā ūdens ieguvei izmanto savus ūdensapgādes avotus – akas un spices, dzeramā ūdens kvalitātei jāseko līdz pašiem. Šādas pārbaudes būtu jāveic vismaz reizi gadā, lai gūtu pārliecību, ka, ūdens ko izmantojat, ir piemērots lietošanai uzturā un nerada draudus veselībai.

 

Vai dzeramajam ūdenim var būt kāda specifiska smarža vai garša?

Dzeramajam ūdenim nevajadzētu būt nekādai specifiskai smaržai vai garšai. Centralizētajā ūdensapgādes sistēmā SIA “Liepājas ūdens” ir atbildīgs par dzeramā ūdens kvalitāti līdz brīdim, kad ūdens nonāk ēkā. Ja ēka ir privatizēta, par tālāko ūdens kvalitāti atbildību uzņemas apsaimniekotājs vai īpašnieks. Šajā posmā ūdens kvalitāte var pasliktināties, jo, piemēram, mājas iekšējie cauruļvadi var būt novecojuši un sliktā tehniskā kārtībā. Šajā gadījumā ir iespējami divi risinājumi - nomainīt ēkas iekšējos ūdensapgādes cauruļvadus, kas ir salīdzinoši dārgi, vai arī uzstādīt ūdens attīrīšanas mehāniskos filtrus, piemēram, rūsas gadījumā individuālie filtri ir efektīvi. Tomēr vēršam uzmanību, ka pārāk rūpīga ūdens attīrīšana ar augstas efektivitātes piemēram, reversās osmozes, individuāliem filtriem var radīt pretēju efektu, iegūstot ūdeni, kuru nav ieteicams lietot uzturā.

Tāpat jāņem vērā, ka, ieplūstot ēkas iekšējos cauruļvados, ūdens var arī sasilt, tāpat, ja ilgāku laiku neesat bijis mājās un lietojis ūdeni, tas var būt cauruļvados sastāvējies, ar nepatīkamu smaržu vai garšu. Visvienkāršākais veids, kā šādos gadījumos uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti – pirms lietošanas to nedaudz notecināt, līdz tas iegūst atsvaidzinoša ūdens temperatūru un garšu.

 

Kāpēc uzliktais filtrs kļūst netīrs un brūns?

Filtra piesārņošanās var būt saistīta ar cauruļvadu stāvokli un specifiskiem dzeramā ūdens parametriem. Ūdensapgādes sistēmās mēdz akumulēties dzelzs daļiņas, kas dažādu neikdienišķu darbību vai hidraulisku procesu, piemēram, cauruļvadu remontdarbu vai ugunsgrēka dzēšanas ietekmē var tikt “uzduļķotas” un nonākt līdz patērētājiem. Kā arī, tas var būt saistīts ar ēkas iekšējo ūdensapgādes cauruļvadu tehnisko stāvokli, ja tie netiek pareizi ekspluatēti. SIA “Liepājas ūdens” informē pilsētas iedzīvotājus par plānotajiem remontdarbiem ūdensapgādes cauruļvados, līdz ar to laicīgi brīdinot patērētāju par iespējamu “brūnā” ūdens nonākšanu mājokļos. Daļa vielu, piemēram, rūsa, kas tiek izskalotas no cauruļvadiem ūdens padeves atjaunošanas brīdī, nokļūst filtrā un to nokrāso. Tāpat jāņem vērā, ka ūdens ceļš līdz patērētājam ir ļoti garš, līdz ar to ūdenī var veidoties saduļķojumi no cauruļvados esošā dzelzs daļiņām. Pēc ūdens padeves atjaunošanas vai arī citu iemeslu radītās saduļķošanās konstatēšanas, ūdens būtu jānotecina, līdz tas paliek dzidrs.

 

 

Vai legionellas baktērijas vairojas santehnikā? Kāds risks ar to saslimt, ja dzeru ūdeni no krāna?

Ar legionelozi nav iespējams saslimt dzerot ūdeni no krāna! Šo slimību izraisošās baktērijas var nonākt santehnikā, tur dzīvot un vairoties, taču apdraudējums var rasties tikai tad, ja tās nonāk cilvēka plaušās, nevis kuņģī. Tas var notikt pie noteiktas temperatūras – virs +40ºC ūdenim iztvaikojot, piemēram, mazgājoties dušā. Kā zināms, temperatūra dzeramajam ūdenim, kas tiek padots centralizētajā ūdensapgādes sistēmā ir aptuveni +11ºC . Protams, ir iespējams, ka aukstais ūdens ceļā līdz krānam dzīvoklī var sasilt, taču tas noteikti nebūs līdz +40ºC. Legionoloze ir saistīta ar neatbilstoši uzturētām siltā ūdens sistēmām, kurās netiek uzturēts atbilstošs ūdens temperatūras režīms, kam būtu periodiski jāsasniedz vismaz +55ºC temperatūru, lai nepieļautu šo mikroorganismu klātesamību sistēmās.

 

Vai fasētais ūdens pudelēs nav drošāks par krāna ūdeni?

Nav garantijas tam, ka dzeramais ūdens no pudelēm būs drošāks par ūdeni no krāna, jo nereti ūdens “ražotāji” produkta saturu iepilda tieši no centralizētās ūdensapgādes sistēmas. Neviens likums to neaizliedz, jo visiem ūdens “ražotājiem” un ūdensapgādes sistēmu uzturētājiem ir saistošas vienas un tās pašas ūdens kvalitātes un nekaitīguma prasības.

 

Kāda ir centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība Liepājas pilsētā?

Liepājā centralizētās ūdensapgādes pieejamības līmenis ir viens no augstākajiem Latvijā. Šobrīd vairāk nekā 99,6% pilsētas iedzīvotāju ir nodrošinātas iespējas pieslēgties centralizētai ūdensapgādes sistēmai un saņemt kvalitatīvu un drošu dzeramo ūdeni. Diemžēl ne visi šo iespēju izmanto! SIA “Liepājas ūdens” iesaka lietot veselībai drošu dzeramo ūdeni un dzert ūdeni tieši no krāna!

 

Kas ir “Ū vitamīns” un kāpēc tā ir vissvarīgākā viela cilvēkam!

“Ū vitamīna” ideja ir vairāku domubiedru grupas iniciatīva, kas popularizē dzeramā ūdens lietošanu no krāna, kliedē mītus par dzeramā ūdens kvalitāti un drošumu, kā arī veicina dzeramā ūdens pieejamību. Iniciatīvā ir iesaistījušies zinātnieki, nozares eksperti un restorānu un kafejnīcu īpašnieki. Akcijas mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju uzticamību no centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem piegādātajam dzeramajam ūdenim, atbalstīt krāna ūdens lietošanas paradumus un panākt, ka publiskās vietās dzeramais ūdens ir pieejams par brīvu. “Ū vitamīns” ietvaros tiek popularizēta arī publiski pieejamu ūdens strūklaku uzstādīšana iestādēs, piemēram, skolās, universitātēs, pašvaldību iestādēs, kur ikviens var remdēt slāpes un uzpildīt savu ūdens pudeli.

 

Svarīgi ir iesaistīties mums visiem!

Jo vairāk un aktīvāk iesaistīsimies un rūpēsimies, lai “Ū vitamīns” būtu pieejams visur, un cilvēki nekautrētos to pieprasīt, mēs apzinīgāk rūpēsimies par savu veselību. Jau vairāk nekā 100 dažādu uzņēmumu un organizāciju Latvijā, tai skaitā arī vairāk ka 10 Liepājā, lielākoties no ēdināšanas sektora, ir kļuvuši par akcijas “Ū vitamīns” atbalstītājiem.

“Ū” vitamīns informatīvas uzlīmes izcels tās labās vietas, kur jau šobrīd ūdeni pasniedz bez maksas.

 

Šāda veida kustības patlaban ir ļoti populāras arī citviet pasaulē, arvien vairāk cilvēku aizdomājas par tīru vidi, tās saudzēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm!

 

Raksts laikraksta “Kurzemes vārds” pielikumam LIGZDA.