SIA “Liepājas ūdens” ieguldījums Liepājas attīstībā
Publicēts 2015. gada 10. decembrī
Atbildes sniedz SIA “Liepājas ūdens”
Attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus.
Šogad aprit 21 gads, kopš SIA „Liepājas ūdens” īsteno vērienīgus ūdenssaimniecības attīstības projektus, piesaistot un izmantojot finansējumu no dažādiem avotiem. Kā pirmais projekts no 1995. - 1999. gadam tika realizēts „Liepājas vides projekts”. Tas bija vispār pirmais šāda veida ūdensapgādes uzlabošanas projekts visā Latvijā. Kopā līdz 2004. gadam ūdenssaimniecības attīstībā tika ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni latu. Jauns posms sākās no 2004. gada, kad Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij bija pieejams Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālais atbalsts. Pašreiz ar prieku varam teikt, ka SIA „Liepājas ūdens” no Eiropas Savienības struktūrfondiem pēdējo desmit gadu laikā ir piesaistījusi investīcijas 41,5 miljonu eiro apmērā. Investīcijas ieguldītas ūdenssaimniecības attīstībā un tas nozīmē arī Liepājas pilsētas attīstībā.
Kas līdz šim izdarīts - kādi ir pēdējo gadu vērienīgākie ieguvumi?
Investīciju projektu ietvaros pilnībā ir atjaunotas dziļurbuma akas ūdensgūtnēs Aisterē un Otaņķos, nomainīti visi 24 aku sūkņi un aprīkojums, atjaunoti visi seši tīrā ūdens rezervuāri, rekonstruēti 67 km ūdensapgādes un 72 km kanalizācijas cauruļvadu, pilnībā no jauna izbūvēti 45 km ūdensapgādes un 50 km kanalizācijas cauruļvadu, izbūvētas 11 jaunas un rekonstruētas 8 notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, rekonstruētas un uzlabotas notekūdens attīrīšanas iekārtas, izbūvēti dūņu apstrādes lauki komposta ražošanai.Galvenie vides ieguvumi ir kanalizācijas spiedvada izbūve no Karostas rajona līdz notekūdens attīrīšanas iekārtām 5,6 km garumā un visu neattīrīto notekūdeņu izlaižu likvidēšana Tosmares kanālā un Baltijas jūrā. Viens no nozīmīgākiem objektiem bija jauna attīrīto notekūdeņu izvada izbūve 1,5 km garumā Baltijas jūrā. Lieli uzlabojumi veikti arī ūdensapgādes tīklā, uzstādot 700 jaunus aizbīdņus un 800 jaunus ugunsdzēsības hidrantus. Visi šie paveiktie darbi nodrošina ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu drošu, stabilu un videi draudzīgu ekspluatāciju. Ievērojami ir palielinājusies centralizētu pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem dažādos pilsētas rajonos.
Vai ir kādi traucējošie faktori Eiropas Savienības fondu apguvei?
Jāsaka, ka pārdomāti strādājot, savlaicīgi ir atrisināti visi problemātiskie jautājumi. Ir izveidojusies laba sadarbība starp uzņēmumu, Liepājas pilsētas domi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Kopīgi tiek pārrunāti nepieciešamie un iespējamie ūdenssaimniecības attīstības varianti, investīciju pieejamība un attiecīgi plānots un veikts kopīgs un mērķtiecīgs darbs.
Tikko ir pabeigti visi būvdarbi pēdējos divos projektos, proti – Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā 4. un 5. kārta. Kas paveikts šo projektu ietvaros?
Minēto projektu būvdarbu apjomā galvenais bija jaunu ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadu izbūve dažādās vietās Liepājas pilsētā, lai palielinātu centralizētu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Šobrīd patiešām visi būvdarbi ir pabeigti. Projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4. kārta” kopējās izmaksas bija 2,0 miljoni eiro. No tiem 1,7 miljoni EUR Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 0,3 miljoni EUR Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums.
Kopumā ūdensapgādes cauruļvadu izbūve un pārbūve ir veikta 3,8 km garumā, bet kanalizācijas cauruļvadu - 4,3 km garumā. Būvdarbi notika sekojošās Liepājas pilsētas ielās: Slimnīcas, Kungu, Kaļķu, Ķieģeļu, Ālandes ielās, Zāļu ielā no Kuršu laukuma līdz Ganību ielai, Pļavu, Salmu un Bernātu ielas rajonā, Ābeļu un Skuju ielas rajonā un Ģenerāļa Baloža ielā.
Projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 5. kārta” kopējās izmaksas bija 1,8 miljoni eiro. No tiem 1,5 miljoni EUR Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 0,3 miljoni EUR Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums.
Kopumā ir atjaunoti un izbūvēti kanalizācijas cauruļvadi 4,1 km garumā, bet ūdensapgādes cauruļvadi - 1,6 km garumā.
Būvdarbi notika sekojošās Liepājas pilsētas ielās:, Ģenerāļa Baloža, M.Gūtmaņa, J.Jančevska, Jūrmalas, Klaipēdas, Viršu, Spīdolas, Stārķu, Ventspils, Rudbāržu, Dārza, Cenkones, Kandavas, Mazā, Bāriņu, Kuldīgas, Mālu ielās, Pērkones un Siguldas ielu rajonā.
Kādi ir galvenie ieguvumi?
Ūdenssaimniecības attīstības projektiem ir divi galvenie mērķi – uzlabot iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvus centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus un saglabāt tīru vidi. Arī tīra vide ir ieguldījums iedzīvotāju dzīves vides uzlabošanā un tas nozīmē, ka vislielākie ieguvēji noteikti ir iedzīvotāji.
Projektu realizācija ir devusi iespēju saņemt centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus 99% pilsētas iedzīvotāju. Tas ir liela darba rezultāts un mēs ļoti ceram, ka iedzīvotāji to novērtēs un doto iespēju izmantos.
Pieslēgšanās Liepājas pilsētas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai nodrošinās iedzīvotājiem iespēju lietot kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kas ir atdzelžots un laboratoriski pārbaudīts, lai to droši varētu lietot uzturā. Savukārt centralizētu kanalizācijas pakalpojumu izmantošana, dod iespēju likvidēt nosēdbedres, tā novēršot ne tikai sava īpašuma piesārņošanu, bet uzlabojot vidi Liepājas pilsētā kopumā.
Uzsvēršu, ka dzeramā ūdens kvalitāte Liepājā ir ļoti laba un ūdens droši dzerams no krāna. No pazemes izsūknētais dzeramais ūdens ir kvalitatīvs, tam raksturīga mikrobioloģiskā tīrība un ķīmisko rādītāju stabilitāte. Dzeramais ūdens Liepājas pilsētai tiek padots pēc apstrādes bioloģiskajās atdzelžošanas iekārtās, izmantojot dabisku materiālu – speciāli granulētu smilti. Ūdenim netiek pievienotas nekādas ķimikālijas, un tas netiek pakļauts nekādai ķīmiskai apstrādei, tādēļ tajā ir saglabājušās visas minerālvielas un sāļi, kas ir tik nepieciešami cilvēka veselībai.
Kādi ir turpmākie attīstības plāni?
Jau šobrīd varam teikt, ka ar ūdenssaimniecību Liepājā viss ir kārtībā, ja skatāmies un to novērtējam pēc sniegto pakalpojumu kvalitātes, sistēmu darbības stabilitātes un drošuma. Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt kvalitatīvus pakalpojumus un uzņēmuma SIA „Liepājas ūdens” darbība nerada vides piesārņojumu.
Taču, ja raugās no uzņēmuma skata punkta – darba vēl ir un vienmēr būs ļoti daudz. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu garums kopā ir vairāk nekā 400 km, un tajā skaitā ir apmēram 35% cauruļvadu, kuri ir vecāki par 40 gadiem. Tas nozīmē, ka regulāri ir jāveic savlaicīgi plānoti cauruļvadu atjaunošanas un pārbūves darbi, lai maksimāli atjaunotu cauruļvadus, uzlabotu to ekspluatāciju un novērstu iespējamās avārijas.
Protams, ir jāturpina darbs, izbūvējot jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas centralizētos tīklus pilsētā, jo vēl ir atsevišķi pilsētas rajoni, ielas un mājas, kur iedzīvotājiem SIA „Liepājas ūdens” pakalpojumus nav iespējams saņemt.
Ja šo pasākumu realizācijai izdosies piesaistīt nākamā plānošanas perioda līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tad, protams, būs iespējams paveikt ievērojami lielākus apjomus un arī īsākos termiņos. SIA „Liepājas ūdens” to labi saprot un tādēļ pašlaik notiek darbs, lai ūdenssaimniecības attīstība notiktu pēc iespējas raitāk.
Nupat novembrī Liepājas pilsētas pašvaldība konceptuāli atbalstīja SIA “Liepājas ūdens” nākošo plānoto projektu "Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 6. kārta" ar kopējo investīciju apjomu 2,3 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums apmēram 1,9 miljoni. Projekta realizācija plānota no 2016. līdz 2020. gadam.
Projekta apjomā esam iekļāvuši jaunu kanalizācijas cauruļvadu izbūvi apmēram 9,5 kilometru garumā 27 pilsētas ielās, kurās šobrīd iedzīvotājiem nav iespējams izmantot centralizētus pakalpojumus. Šoreiz kanalizācijas cauruļvadu izbūves darbi ir saistīti arī ar jaunu notekūdens pārsūknēšanas staciju izbūvi, lai notekūdeņus varētu pārsūknēt un novadīt esošajā sistēmā. Plānots, ka tiks izbūvētas 6 jaunas nelielas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas dažādās vietās pilsētā.
Nevaram neminēt vienu no SIA „Liepājas ūdens” lielākajām rūpēm – Baltijas jūras krasta erozija pie Liepājas pilsētas notekūdens attīrīšanas iekārtām, kas rada draudus iekārtu ekspluatācijai. Šobrīd mūsu rīcībā ir būvprojekts būnas izbūvei, un tā realizācijas nepieciešamība ir pieteikta visās iespējamās institūcijās. Ir cerība, ka būnas izbūvei varētu tikt piesaistīts ES fondu līdzfinansējums.
