---

Ir jautājumi - Būs atbildes! 

Publicēts: 2015. gada 21. septembrī

Kur nonāk Liepājas pilsētā savāktie notekūdeņi?

Liepājā savāktie notekūdeņi nonāk kanalizācijas tīklos, pēc tam kanalizācijas sūkņu stacijās, kurās notekūdeņus pārsūknē uz Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Liepājas NAI notekūdeņi tiek attīrīti un pa 1.3 km garu cauruļvadu novadīti Baltijas jūrā.

Kādēļ ir jāveic notekūdeņu attīrīšana?

Notekūdeņu attīrīšanas mērķis ir padarīt netīrus ūdeņus par tīriem, samazināt netīro ūdeņu daudzumu, ko cilvēks atgriež atpakaļ vidē. Vienkārši sakot - notekūdeņu attīrīšana palīdz mums pasargāt apkārtējo vidi no piesārņojuma.

Vai to novadīšana jūrā nerada draudus videi?

Liepājas NAI notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši LR noteiktajām normām. Lai gan notekūdeņi pēc to mehāniskās un bioloģiskas attīrīšanas NAI izplūdē satur zināmu daudzumu piesārņojošo vielu, tomēr šo vielu koncentrācija ir niecīga un, kā jau teikts,  atbilst likumdošanas normatīvajiem aktiem.

Upēm, ezeriem, jūrai un pat gruntsūdeņiem ir sava piesārņojuma asimilācijas spēja. Ūdens pašattīrās pateicoties ūdenī izšķīdušajam skābeklim un upēs un ezeros dzīvojošām baktērijām, vienkāršiem mikroorganismiem, kuri izmanto piesārņojumu kā barības vielas.

Kā tiek veikta notekūdeņu attīrīšana?

Pamatā procesu var sadalīt 2 daļās: mehāniskā un bioloģiskā attīrīšana.

Mehāniskā attīrīšana ietver:

priekšaerācijas bloku ar ieplūdes kameru, šajā posmā tiek samazināta sērūdeņraža savienojumu slodze uz iekārtām;

smalkās restes;

aerējamus smilšu ķērājus ar paralēlu tauku un naftas produktu atdalīšanu.

Bioloģisko notekūdeņu attīrīšanu veic ar aktīvo dūņu metodi. To veido 3 zonas:

anaerobā zona (fosfora attīrīšanai),

anoksā zona (nitrātu slāpekļa reducēšanai par N₂ gāzi),

aerobā zona ar gaisa padevi (bioloģiskā piesārņojuma noārdīšanai, amonjaka pārveidošanai nitrātos uc.)

Pēc bioloģiskās daļas notekūdeņu plūsma nonāk otrējos nostādinātājos, kur aktīvās dūņas tiek atdalītas (izsēžas) un atgrieztas procesā, bet attīrītais notekūdens pa 1,3 km garu izvadcauruli nonāk jūrā.

Bioloģiskajā notekūdeņu attīrīšanā veidojas liekās dūņas, kas regulāri no procesa ir jānovada nost. No atgriezenisko dūņu sadales kameras tās ar sausnas saturu ~ 1% tiek padotas uz atūdeņošanu.

Dūņu atūdeņošana tiek veikta ar divām dekantercentrifūgām. Pievienojot dūņām polimēru, tās tiek atūdeņotas aptuveni līdz 22% sausnas saturam un pa spiedvadu aizsūknētas uz kompostēšanās lauku. Tur notekūdeņu dūņas sajauc ar pildmateriālu ( kūdru, sienu, koku lapām un/vai pārtikā neizmantojamiem labības graudiem). Komposta sākotnējai sajaukšanai, pildmateriālu un dūņu pārvietošanai un sakraušanai, kā arī gatavā komposta iekraušanai automašīnās, uzņēmums izmanto frontālo iekrāvēju. Stirpu veidošanu un periodisku apmaisīšanu veic ar speciāli šim nolūkam izgatavotu tehniku – pašgaitas maisītāju “BACKHUS” Dūņu komposta nogatavošanās laiks ir 2-3 mēneši, atkarībā no izejvielu īpašībām un apmaisīšanas biežuma.

Kādi ir izplatītākie mikroorganismi bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās?

Aktīvās dūņas veic notekūdeņu bioloģisko attīrīšanu. Labi funkcionējošās attīrīšanās ierīcēs tās veido pārslas 1-3mm. Krāsa atkarībā no notekūdeņu piesārņojuma un attīrīšanu tehnoloģijas var mainīties no zaļgani brūnas līdz gaiši brūnai.

Aktīvās dūņas sastāv no sīkiem ūdensaugiem (arī mikroskopiskām sēnēm un aļģēm) pie kuriem piesaistījušies vienšūņi, baktērijas u.c. mikroorganismi. Attīrīšanas procesā nozīmīgākās ir baktērijas, tās ir vienšūņu organismi, kas barojas ar ūdenī izšķīdušajām organiskajām vielām, veicina to sadalīšanos un mineralizēšanos, tādā veidā attīrot notekūdeni. Daļa organiskā piesārņojuma tiek pārvērsta tādos savienojumos kā NO₃^-, SO₄^-2, CO₂, daļa tiek sintezēta kā jaunu šūnu materiāls. 1g sausu dūņu satur 10⁸ –10¹⁴ baktēriju šūnu. Izplatītākās: pseudomonas, nocardia, alcalifenes, brevibacterium, azotobacter, thiobacterium, flavobacterium, nitrosomonas, nitrobacter u.c.

Lai baktērijas saskatītu, ir jālieto elektronu mikroskops. Tādēļ notekūdeņu laboratorijās dūņu hidrobioloģiskajai testēšanai izmanto indikatororganismus, kas ir saskatāmi arī 10 kārtīgā palielinājumā

Pēc kādiem kritērijiem tiek novērtēta notekūdeņu kvalitāte attīrīšanas procesa sākumā un beigās? 

Liepājas NAI ieplūstošo un izplūstošo notekūdeņu kvalitāte, kā arī attīrīšanas procesa efektivitāte, tiek kontrolēta 1 reizi nedēļā. Notekūdeņu paraugi tiek savākti 24 h periodā ar speciālu paraugu ņēmēju atkarībā no notekūdeņu plūsmas. Notekūdeņu paraugi tiek analizēti pēc 10 parametriem: Suspendētās vielas, BSP-5, ĶSP, H2S sav., Amonija saturs, Nitrāti, Fosfāti, Kopējais slāpeklis un fosfors, Naftas produkti.

Reizi mēnesī tiek analizēti paraugi Smago metālu piesārņojuma noteikšanai.

Analīzes tiek veiktas SIA “Liepājas ūdens” Centrālajā Testēšanas laboratorijā, kurai ir piešķirts Latvijas Akreditācijas Biroja akreditācijas sertifikāts

Aktīvo dūņu analīzes tiek veiktas attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskajā laboratorijā katru dienu. Rezultātus izmanto tehnoloģisko procesu kontrolei, regulēšanai un optimizācijai.

Vai notekūdeņu ieplūdes un izplūdes kvalitāte un daudzums dažādās sezonās ļoti atšķiras?

Notekūdeņu daudzuma svārstības pamatā ietekmē nokrišņu daudzums. Pie mums ir sezonas, kad lietus līst vairāk. Piesārņojošo vielu daudzums ieplūdē NAI arī ir ļoti mainīgs lielums, atkarīgs no ūdens patēriņa pilsētā, rūpniecisko notekūdeņu īpatsvara, nokrišņu daudzuma u.c. Galvenais pašu bioloģisko attīrīšanas procesu ietekmējošais faktors ir temperatūra, īpaši jūtīga šajā ziņā ir slāpekļa piesārņojuma attīrīšana. Tādēļ objektīvi vasaras sezonā ir labāki rezultāti, kā aukstā un sniegiem bagātā ziemā, bet arī tad mums izdodas noturēt atļauto līmeni.

Kas tiek darīts gadījumā, ja analīzes ir “sliktas”?

Liepājas NAI notekūdeņu attīrīšana notiek ļoti labā kvalitātē, pēc daudziem parametriem (iepriekš minētie) mēs krietni pārsniedzam likumdošanā noteikto attīrīšanas efektivitātes(%) līmeni. Labus attīrīšanas rezultātus panāk, nodrošinot bioloģiskajiem procesiem optimālus apstākļus: pietiekošā daudzumā barības vielu un skābekli (pārpalikušā izšķīdušā skābekļa koncentrācija vismaz 1 mg/L), un pēc iespējas izslēdzot kaitīgo vielu ietekmi (kā smago metālu, sāļu, hlora, fenolu, formaldehīdu un baktericīdo vielu). Lai analīzes būtu labas,  jau savlaicīgi ir jāmonitorē un jākoriģē attīrīšanas process, piemēram, sākoties lietum, jārēķinās, ka notekūdeņu plūsmas ieplūdē strauji pieaugs, un jāveic attiecīgi tehnoloģiski risinājumi.

Ko nevajadzētu novadīt kanalizācijas sistēmā, lai neapdraudētu NAI darbību

Nevajadzētu pārspīlēti lietot un kanalizācijā novadīt jau iepriekš pieminētos bektericīdos, fenolu, agresīvas organiskās skābes un sārmus saturošus līdzekļus – tie irdažādi ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi, kas tiek izmantoti sadzīvē, tajā skaitā arī veļas mazgāšanas pulveri un šķidrumi. Ja līdzeklis „sola” iznīcināt visa veida baktērijas jūsu vannas istabā, tad tas droši vien vēl daļēji darbosies nonācis līdz attīrīšanas ierīcēm un iespaidos aktīvo dūņu procesu… Nevajadzētu kanalizācijā izmest neizlietotas zāles, īpaši antibiotikas, bet nodot tās atpakaļ aptiekās. Tā ir problēma, par kuru aizvien biežāk izskan satraucošu pētījumu rezultāti Eiropā.

Uz jautājumiem atbildēja NAI vadītājs V. Bogovičs un ķīmiķe - tehnoloģe G. Šneidere.

• ·