Vēlies parūpēties par mēslojumu dārzam, bet negribi par to dārgi maksāt? 


SIA „Liepājas ūdens” piedāvā dūņu kompostu par ļoti zemām cenām!

Kompostu var iegādāties Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, Lībiešu ielā33, iepriekš piezvanot. 1m3komposta cena ir 3 €/m3 + 21% PVN. (Pircējam pašām jāparūpējas par

komposta transportēšanu.) Priekšapmaksa jāveic uzņēmuma kasē SIA „Liepājas ūdens” K.Valdemāra ielā12.

Ir iespējams saņemt bez maksas izmēģinājuma komposta apjomu līdz 100 kg!

Laipni lūgti izmantot šo iespēju!

Informācija pa tālruni: 2 6128384. NAI dispečers

 

KOMPOSTĒŠANA

Kompostēšana ir bioloģisks organiskās vielas noārdīšanās process, kas notiek skābekļa klātbūtnē. Kompostēšanas procesā piedalās dažādas baktērijas, aļģes, sēnes, tārpi un citas organismu grupas.

Komposta pagatavošanai izmanto svaigas vai uzglabātas notekūdeņu dūņas, kurām, lai veidotos komposts, pievieno pildvielu - dažāda sastāva koksnes atliekas - zāģu skaidas, šķeldu un sasmalcinātas mizas, zarus, lapas, kā arī kūdru, salmus, u.c kā rezultātā uzlabojas dūņu struktūra un tiek nodrošināta pietiekama skābekļa piekļuve. Kompostējot uzlabojas materiāla fiziskās un ķīmiskās īpašības, oksidējas toksiskie organiskie savienojumi, bet smagie metāli veido vāji šķīstošus savienojumus.

Liepājas NAI kompostu gatavo speciāli tam izbūvēta dūņu apstrādes laukā, nodrošinot drenāžas ūdeņu savākšanu un aizvadīšanu atpakaļ procesā.

Kompostēšanas procesā izveido dūņu un pildvielas maisījuma stirpas, kuru platums pie pamatnes ir 3.1m, bet augstums apmēram 1,5m.

Stirpu materiālu periodiski pārmaisa vismaz 7 – 8 nedēļu garumā, lai uzlabotu struktūru un nodrošinātu skābekļa saturu, kā arī lai regulētu temperatūru un mitrumu stirpās. Šajā laikā temperatūra stirpu iekšienē var sasniegt 65-70 0C temperatūru. Tādējādi ir nodrošināta daļēja organisko vielu sadalīšanās un dūņu higiēnisko rādītāju uzlabošana, kā arī patogēno mikroorganismu bojāeja. Vismaz 14 dienas komposta temperatūrai jābūt virs 500C.

SIA „Liepājas ūdens” ir specializēta tehnika tehniku, lai nodrošinātu kompostēšanas procesu. Uzņēmums izmanto frontālo iekrāvēju, lai veiktu komposta sākotnējo sajaukšanu, materiālu sakraušanu un pārkraušanu, pārvietošanu nelielos attālumos, kā arī komposta iekraušanai automašīnās.

KOMPOSTĒŠANAS CIKLS

Komposta nogatavošanās laiks ir 2-3 mēneši, atkarībā no izejvielu īpašībām un apmaisīšanas biežuma. Galvenie rādītāji, kas raksturo kompostēšanas procesu ir temperatūra, mitrums un skābekļa daudzums kompostējamā masā. Kompostēšanas laikā regulāri tiek noņemtas analīzes un veikti mērījumi, lai kontrolētu un nodrošinātu procesa norisi atbilstoši prasībām

  • Sākuma fāze – dūņām pievieno kūdru un izveido stirpas,
  • Mezofīlā fāze – ilgst no dažām dienām līdz maksimāli 1 nedēļai, komposta stirpas pārmaisa katru dienu līdz iegūst viendabīgu, irdenu masu. Šajā laikā komposta masa var sasniegt apmēram 25-450C temperatūru, pH=4-6
  • Paš-sildošā fāze - ilgst no dažām dienām līdz 1-2 nedēļām, komposta stirpas pārmaisa vairākas reizes nedēļā. Komposta masa var sasniegt 45-650C temperatūru,
  • Karstās maisīšanas fāze – ilgst no vienas līdz vairākām nedēļām, komposta stirpas pārmaisa vismaz reizi nedēļā. Komposta masa var pārsasniegt 650C temperatūru,
  • Atdzišanas fāze – ilgst līdz 12 nedēļām, komposta stirpas pārmaisa pēc nepieciešamības. Komposta masa pakāpeniski atdziest 65-250C temperatūrā, pH>7,
  • Gatavā komposta uzglabāšana un realizācija.

Optimālais mitruma daudzums ir 40-60%, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos tiek nodrošināts bez papildus mitrināšanas.

KOMPOSTS

Komposts pēc struktūras ir augsnes humusam līdzīgs bioloģiski aktīvs materiāls, tā ir irdena, barojoša augsnes trūdviela, ko tālāk var izmantot augsnes kvalitātes uzlabošanai.

Notekūdeņu dūņu-skaidu vai dūņu-kūdras kompostā pēc ķīmisko elementu satura ir apmēram 30% oglekļa, 25% skābekļa, 5% ūdeņraža, 1,5-3 slāpekāļa 1-2% fosfora, 1% sēra un 0,2-0,4%kālija.

  • Uzglabājot gatavu kompostu, tā īpašības nemainās;
  • Komposts ir pH neitrāls;
  • Nav nepatīkamas smakas

Komposta kvalitāti nosaka katrai komposta sērijai.

Akreditētā laboratorijā tiek veiktas smago metālu un agroķīmiskās analīzes un veidota Dūņu apliecība, kas ietver informāciju par dūņu komposta gatavošanas laiku, apjomu, izmantoto pildmateriālu, analīžu rezultātus, noteikto dūņu komposta klasi un uzglabāšanas vietu

Saskaņā ar kvalitātes rādītājiem, kuri ir noteikti Liepājas NAI saražotām dūņām, dūņas atbilst 2. klasei un tas nozīmē, ka tās ir iespējams izmantot lauksaimniecībā vai apzaļumošanā bez īpašiem ierobežojumiem, kā arī nav nepieciešamas dārgas dūņu apstrādes metodes, piem. dūņu dedzināšana.

DŪŅU UN KOMPOSTA IZMANTOŠANA

Komposts ir vērtīgs līdzeklis ikvienam dārzniekam vai lauksaimniekam. Tas uzlabo augsnes struktūru, paaugstina tās spēju uzņemt gaisu un ūdeni, pazemina eroziju un samazina vajadzību pēc mākslīgiem mēslošanas līdzekļiem.

Dūņas un komposts bagātina augsni ar fosforu, slāpekli un citiem mikroelementiem, uzlabo augsnes sastāvu un struktūru, kā arī aizkavē vēja eroziju. Īpaši vērtīgs tas ir apvidos, kur augsnei ir zems organisko vielu saturs, mazauglīgu smiltāju un kāpu apmežošanā, kā arī lauksaimniecībā neizmantojamo un nederīgo platību apmežošanai.

Galvenās dūņu un komposta izmantošanas iespējas:

  • lauksaimniecībā augsnes uzlabošanai;
  • apzaļumošanai;
  • degradēto platību rekultivācijai;
  • mežsaimniecībā,
  • stādu audzētavās un meža kokaudzētavās, piemēram kārklu;
  • izgāztuvju rekultivēšanā.

Lauksaimniecībā

Dūņas pēc ķīmiskā sastāva ir vērtīgs mēslošanas līdzeklis. Tās ir bagātas ar augu barības vielām. Salīdzinot ar kūtsmēsliem, tajās ir 4-5 reizes vairāk fosfora un 1,5-3 reizes vairāk slāpekļa. Vienā tonnā dabiski mitru dūņu (sausnas saturs vidēji 25 līdz 35%) ir tāds fosfora un slāpekļa daudzums, kas atbilst 0,7 centneriem superfosfāta un gandrīz 0,5 centneriem amonija salpetra. Bez tam, dūņas satur ievērojamu daudzumu organiskās vielas, kalciju, magniju, sēru un citus augiem nepieciešamos barības vielu mikroelementus, kā arī zināmu daudzumu smago metālu – cinku, varu, niķeli, svinu, mangānu u.c. Mazās koncentrācijās tie ir augiem nepieciešami kā mikroelementi. Liepājas NAI saražotās dūņas un dūņu komposts pēc smago metālu satura atbilst 1. un 2. klasei, tās nozīmē, ka tās droši var izmantot lauksaimniecībā. Notekūdeņu dūņas pēc izkliedēšanas uz lauka ir jāiestrādā augsnē triju dienu laikā.

Mežsaimniecība

Kompostu var plaši pielietot arī mežsaimniecībā, apmežojot mazauglīgos, trūdvielām nabagos smiltājus, degumus un lauksaimniecībā nederīgās un neizmantojamās zemes. Iepriekšēja augsnes izpēte nav nepieciešama, bet jāievēro iestrādes limiti. Komposts pielietojams arī stādu audzētavās un meža kokaudzētavās, kur ar tā palīdzību iespējams krietni uzlabot augsnes sastāvu, ievērojami palielinās kociņa ieaugšanās un tam ir lielāks ikgadējais augstuma pieaugums.

Labiekārtošanas darbi

Ļoti labus rezultātus dod komposta pielietošana apzaļumošanā, daudzgadīgu zālienu, koku, krūmu un puķu stādījumu ierīkošanā. Uzlabojas augsnes struktūra, dūņas veicina mitruma saglabāšanos augsnē. Pateicoties optimālajai biogēnu koncentrācijai iesētais zālājs attīstās straujāk.

Tāpat komposts ir neaizvietojams materiāls degradēto platību, izgāztuvju, rekultivēšanā un piesārņotu augšņu atveseļošanā. Pateicoties bioloģisko procesu aktivizācijai, tas veicina arī naftas produktu sadalīšanos.

Perspektīva komposta pielietojuma nozare ir speciālo energokultūru ražošana. Piemēram, Zviedrijā kurināmās koksnes audzēšana kārklu plantācijās notiek rūpnieciskā līmenī, kur lielākā daļa no kārklu plantācijām saimnieciski ir cieši saistītas ar ūdens saimniecības uzņēmumiem, kuri tām piegādā mēslojumu.